1. Pastāsti, ko tu atceries no pasakā dzirdētā?
2. Uzzīmē savu īpašo balonu.
3. Aplicē balonu ar krāsainiem papīra gabaliņiem.
4. Izgriez savu balonu.
5. Pastāsti, kāds būtu tava balona piedzīvojums, ja to izrautu vējš?
6. Pastāsti, ko balons pastāstītu lauku sētas dzīvniekiem, ja spētu runāt?
7. No kā tu baidies?
Suns un viņas kucēni dzīvoja saimniecībā, kurā bija aka. Māmiņa teica kucēniem, lai nespēlējas pie akas un neiet tās tuvumā. Viens no kucēniem prātoja, kāpēc viņiem nevajadzētu iet pie akas, un nolēma to tomēr izpētīt. Mazais devās pie akas. Uzkāpa uz akas malas un raudzījās iekšā. Tur viņš redzēja vēl vienu suni. Kucēns redzēja, ka otrs suns akā (viņa atspulgs) dara visu, ko viņš dara, un sadusmojās par viņa atdarināšanu. Viņš nolēma cīnīties ar suni un ielēca akā. Tas ķepurojās un peldēja kā mācēja, līdz atnāca zemnieks un izglāba viņu. Kucēns bija iemācījies savu mācību stundu.
Morāle
Vienmēr ieklausieties, ko saka vecāki. Varat apšaubīt vecākus, veidot savu pieredzi, pieļaut savas kļūdas, bet nerīkojaties pārgalvīgi. Cieniet sniegtos padomus.
1. Uzzīmē sunīšu ģimeni.
2. Uzzīmē aku.
3. Noskaidro, kāpēc ierīko akas?
4. Kāpēc kucēns neklausīja māmiņu? Kad tu neklausi māmiņu?
5. Vai pasakai varēja būt arī cits iznākums?
6. Kāpēc kucēns izglābās?
7. Kāda būtu kucēna un māmiņas saruna pēc laimīgās izglābšanās?
8. Kāpēc jāklausa mammas padomus?
Māmiņa, tēti! Man ir tikai 4 gadiņi! Esmu vēl pavisam mazs. Kad es dusmojos, mans ķermenis paliek par šauru. Man iekšā ir pavisam dīvaina sajūta. Tā ir savāda sajūta. Es nezinu, kā tas izskatās, bet tad man dauzās sirsniņa un liekas, ka man ir tik daudz spēka kā pūķim. Es uzvedos savādi! Krītu gar zemi, situ, skrāpēju, mētāju mantas. Un, jā, dažreiz saku, ka nemīlu Jūs, nedraudzēšos... Mammīte, tēti, ja Jūs mani iepērtu par to, ka es dusmojos, es droši vien dusmošos vēl vairāk. Būšu vēl vairāk nobijies no šīs savādās sajūtas. Dažreiz Tu domā, ka iepēršana izdzen ārā to slikto lietu. Bet es tikai mānos. Es palieku sastindzis, jo baidos. Es nebiju gaidījis, ka man varētu iesist! Man taču nevajag vēl vairāk stresa un baiļu.
Kāpēc Jūs dusmojaties uz mani? Kāpēc apvainojaties? Man tik ļoti vajag Jūsu palīdzību, lai es spētu nomierināties. Vai Jūs ziniet, ka es protu kliegt tik skaļi, cik vien vajadzēs, lai tikai Jūs sadzirdētu, ka man vajag tik ļoti Tevi blakus! Es dažreiz nespēju tikt galā ar to, ka visa kā ir par daudz! Un mana galva griežas kā vilciņš. Un tad es jūtu, ka palieku dusmīgs no tā visa.
Paņem mani rokās, samīļo mani. Es gribu justies drošībā! Tad es uzvarēšu to vētru, kas ir manī, man vairs nebūs bail! Es varbūt kliegšu un tas spēks mani vedīs no Jums prom! Bet turiet mani, cieši! Jūs man varat palīdzēt!
1. Kur tavā ķermenī dzīvo dusmas?
2. Kādā krāsā ir tavas dusmas?
3. Kas tevi sadusmo?
4. Pastāsti, kā tu vari visātrāk nomierināties?
5. Vai tavas dusmas ir tik lielas, ka vēlies kliegt un iztrakoties?
6. Cik daudz apskāvienu tev vajag, lai varētu aizdzīt prom dusmas?
7. Uzzīmē savas dusmas.
8. Palūdz, lai vecāki nopērk tev dusmu spilvenu, kuru dauzīt.
9. Palūdz, lai vecāk iemāca tev ātri pārdzīvot dusmas.
